Carnikavas novada teritorijā, būvējot jaunu žogu, jāievēro Carnikavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kuros noteikti ierobežojumi žogu novietojumā, materiālu izvēlē un vizuālā risinājumā. Būvvaldē jāsaskaņo arī žoga pārbūve.

 

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, žogs ir inženierbūve, taču ne vienmēr tā izbūvi nepieciešams saskaņot ar būvvaldi. Ja žogs nav redzams no publiskās ārtelpas (iela, bulvāris, laukums), tad žoga būvniecība ar būvvaldi nav jāsaskaņo. Savukārt, ja žoga būvniecība iecerēta publiskajā ārtelpā (žogs atrodas ielas pusē vai sabiedrībai brīvi pieejamā iekšpagalmā), jāizstrādā un būvvaldē jāsaskaņo paskaidrojuma raksts inženierbūvei.

 

Neatkarīgi no tā, vai žoga būvniecība ir vai nav jāsaskaņo būvvaldē, būvējot jaunu žogu, jāievēro Carnikavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kuros noteikti ierobežojumi žogu novietojumā, materiālu izvēlē un vizuālā risinājumā.

 

Svarīgākie noteikumi, kas jāievēro, ir žoga augstums un caurredzamība – žoga maksimālais augstums dzīvojamā un publiskajā apbūvē ir 1,8 m, ja tas ir 100 % caurredzams (sieta žogs). Gar ielu (ceļu) izbūvēta žoga minimālā caurredzamība ir 30 %, augstums līdz 1,5 m. Necaurredzamus žogus atļauts būvēt, ja to augstums ir līdz 1,2 m.

 

Ja kaimiņu zemesgabalu īpašnieki savā starpā vienojušies, robežžogus drīkst izbūvēt pēc sava ieskata, bet ne augstākus par 1,8 m.

 

Būvējot žogu, noteikumi paredz, ka krāsu un materiālu pieskaņo jau esošajiem kaimiņu žogiem un savas mājas stilam.

 

Būvvaldē nav jāsaskaņo žoga atjaunošana, ja netiek mainīts augstums un vizuālais izskats, piemēram, dēlīšu nomainīšana, pārkrāsošana (saglabājot toni), u.tml.

 

Lai netiktu skarti vai bojāti pazemes inženiertīkli, pirms žoga izbūves aicinām vērsties būvvaldē, lai konsultētos par to esamību.

 

Informējam, ka, atbilstoši Būvniecības likumam, būvdarbi, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām, uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas (ja tāda nepieciešama), kvalificējami kā patvaļīga būvniecība, par ko naudas sods fiziskajām personām ir no 140 līdz 1400 eiro, bet juridiskām – no 700 līdz 7000 eiro.

 

Tāpat aicinām privātmāju īpašniekus risināt situāciju, kas novērojama vairākās dzīvojamās zonās novada ciemos, – gadu laikā īpašums ir nelikumīgi paplašināts uz pašvaldībai piederošās piegulošās teritorijas rēķina.

 

Visbiežāk situācija radusies pēc viena scenārija – mājas īpašnieks aiz žoga iestādījis kokus vai krūmus, bet pēc gadiem žogu uzstādījis aiz tiem, tādā veidā pamazām nelikumīgi iegūstot vairākus metrus pašvaldības zemes savā īpašumā un, kas svarīgākais, sašaurinot ceļa platumu, kā rezultātā no paredzētajiem sešiem metriem ceļa platums ir uz teju pusi mazāks.

 

Carnikavas novada domes saistošajos noteikumos “Carnikavas novada apstādījumu aizsardzības, teritorijas labiekārtošanas, kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” ir norādīts, ka īpašumiem piegulošajās teritorijās, kuras pieder pašvaldībai, aizliegts stādīt kokus, krūmus un citus zaļumstādījumus.

 

Privātmāju iedzīvotājus aicinām vērst uzmanību uz šo situāciju un vēlreiz pārskatīt augstākminētos saistošos noteikumus, jo “II. Īpašuma un tam piegulošo teritoriju uzturēšana un kopšana” noteiktas piegulošās teritorijas uzturēšanas un kopšanas prasības. Gadījumā, ja konstatēts minētais pārkāpums, jāmeklē risinājums un kā viens no tādiem ir zaļumstādījumu pārstādīšana savā teritorijā.

 

Pašvaldības policija uzrauga vietas, kurās koki vai zaļumstādījumi iestādīti aiz žoga un sastāda Administratīvo protokolu, ja konstatēts pārkāpums. Par šo pārkāpumu naudas sods fiziskajām personām ir no 140 līdz 1400 eiro, bet juridiskām – no 700 līdz 7000 eiro.

 

Ja īpašniekam nav zināmas sava zemesgabala robežas, apvidū nav saglabājušās robežzīmes vai ir aizdomas, ka žogs nav novietots pa robežu, aicinām vērsties pie jebkura sertificēta mērnieka. Konsultācijas par šo un citiem sev interesējošiem jautājumiem var saņemt būvvalde pa tālruni 67993428 vai rakstot uz e-pasta adresi .