Aicina maijā un jūnijā izvairīties no Gaujas grīvas kreisā krasta apmeklēšanas, īpaši ar suņiem
Pastaigas un atpūta jūras piekrastē ir ļoti populāra. Viena no apmeklētāju iecienītākajām vietām Carnikavas novadā ir Gaujas grīva. Taču vienlaikus Gaujas ietekas kreisais krasts ir valsts līmenī nozīmīga bridējputnu ligzdošanas vieta, un tālāk no ūdens – pelēkajās kāpās – ligzdo tādas aizsargājamas putnu sugas kā stepes čipste un sila cīrulis.Bridējputnu (upes tārtiņa, jūras žagatas un citu sugu) ligzdas liedagā vai primārajās kāpās ir grūti pamanāmas, jo tās nav ligzdas to populārajā izpratnē – tās ir tikai nelielā smilšu bedrītē iedētas raibas olas. Olu krāsa saplūst ar apkārtni, lai plēsēji ligzdai paietu garām, to nemanīdami. Diemžēl tas izraisa arī pretēju rezultātu – šādu ligzdu var nejauši sabradāt. Savukārt suņi ligzdas ar tajās perējošiem putniem saož.
Pat, ja ligzda netiek sabradāta vai suņa izpostīta, tās tuvumā parādoties traucētājam – cilvēkam vai sunim –, putns mēdz aizlidot no ligzdas, atstājot to pieejamu postītājiem, piemēram, vārnām, kas “dežurē” apkārtnē un gaidīt gaida šādus brīžus. Karstā saulē ilgstoši atstātas olas var arī pārkarst, vēsā dienā – pārlieku atdzist.
No olām izšķīlušies bridējputnu mazuļi vēl ilgu laiku (gandrīz mēnesi) nelido un arī ir neaizsargāti no pludmalē brīvi palaistiem suņiem.
Ilze Priedniece, Latvijas Dabas fonda eksperte