LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu

8. septembrī Ādažos VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) prezentēja projektu, kurš tiek īstenots, lai uzlabotu satiksmes drošību Tallinas šosejas (A1) posmā no Vidzemes šosejas līdz Pulksteņezeram aiz Gaujas tilta. Šajā posmā plānots veikt ievērojamas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz stāvlaukumam pie Pulksteņezera (0,00.-13,85. km) ar katru gadu pieaug ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, un pērn tādu bija 42. Laikā no 2017. līdz 2019. gadam no pieciem tur bojāgājušajiem četri ir gājuši bojā frontālās sadursmēs. Melno punktu skaits šajā laikā ir dubultojies, un periodā no 2017. līdz 2019. gadam tur ir izveidojušies seši melnie punkti.

“Diemžēl šogad uz valsts ceļiem bojā gājuši 58 cilvēki. Mēs sistemātiski strādājam pie tā, lai uzlabotu satiksmes drošību uz valsts ceļiem. Šis ceļa posms uz Tallinas šosejas ir viens no bīstamākajiem ar sešiem melnajiem punktiem. Eksperti norāda, ka kreisie pagriezieni ir vieni no bīstamākajiem manevriem, un uz valsts galvenajiem autoceļiem tie pakāpeniski tiek likvidēti. Lēmumi parasti nav populāri un izpelnās gan iedzīvotāju, gan arī pašvaldību neapmierinātību, jo ceļā ir jāpavada ilgāks laiks, taču cilvēku dzīvības viennozīmīgi ir augstākā vērtē nekā dažas minūtes, un pie šī principa mēs arī pieturamies,” uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Reģionālā autoceļa P1 Rīga–Carnikava–Ādaži pieslēgums A1
Šajā krustojumā paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas. Virzienā uz Ainažiem tiks liegts kreisais pagrieziens uz Carnikavu vieglajam transportam, atļaujot to tikai smagajam transportam (domājot par to nokļūšanu uz ražotnēm – “Orkla” u.c. Ataru virzienā). Jāpiebilst, ka tas būs vienīgais šādas nozīmes krustojums Latvijā, kurā tikai smagajam transportam atļauts nogriezties pa kreisi.
Izbraucot no P1 uz A1, būs atļauts gan labais, gan kreisais pagrieziens. Lai netiktu izraisīts tiešs konflikts starp Ainažu–Rīgas virziena plūsmu, 1,5 km garumā izbūvēs kreiso iekļaušanās joslu, un tiem, kas izbrauc no Carnikavas pa kreisi, būs jādod ceļš tikai plūsmai virzienā uz Rīgu. Posmā, sākot no pagrieziena uz Carnikavu, izveidos ceļa šķērsprofilu “2+1” ar divām joslām Ainažu virzienā un vienu joslu Rīgas virzienā.
Pa labi virzienā uz Rīgu ir paredzēts tagadējās autobusa pieturas vietā veidot ieskrējiena joslu.

V45 krustojums ar A1
No Rīgas puses braucošajiem vieglajiem auto kreisais pagrieziens uz Carnikavu būs atļauts V45 pieslēgumā pirms Gaujas tilta, līdz kuram vedīs divas joslas. Tie, kuri nogriežas pa kreisi, netraucēs plūsmai virzienā uz Ainažiem.
Braucot no Carnikavas pa V45, pie Gaujas tilta tiks slēgts kreisais pagrieziens uz A1 Ainažu virzienā.

Dzirnupes ielas pieslēgums A1
Likvidēts kreisais pagrieziens virzienā uz Ainažiem.
Virzienā uz Rīgu pirms Gaujas tilta izveidos kreiso nobraukšanas joslu uz Kadagu.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa diskusijā par projektu norādīja, ka nav piedāvāts uzlabojums kreisajam pagriezienam uz Siguļiem aiz Gaujas tilta, kurš ir tikpat bīstams un iedzīvotājiem nozīmīgs kā krustojums pirms Gaujas tilta. Siguļos un Gaujas ciemā dzīvo ap 2000 iedzīvotāju, turklāt drīzumā tur tiks atvērts pašvaldības bērnudārzs. Savukārt, pagriežoties pa labi no Siguļiem, nav ieskrējiena joslas pirms izbraukšanas uz tiltu pār Gauju.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks atzīst, ka ir samilzusi satiksmes drošības problēma uz A1, un nav saprotams LVC risinājums – daudzu kreiso pagriezienu likvidēšana, jo ceļu satiksmes konfliktu noņemšana vienos punktos būtībā tos pārliks uz nākamajiem krustojumiem. M. Sprindžuks uzskata, ka konceptuāli pareizāk būtu nevis vadīt plūsmu cauri Ādažiem, bet starp Ādažiem un Carnikavu veidot ievadu Rīgā, piemēram, pa Ataru un Garciema ceļu. Tas prasītu ievērojamus ieguldījumus, toties radikāli samazinātu plūsmu caur Ādažiem un Baltezeru. “Tad varētu nodzīvot šos pārejas gadus līdz tiks izbūvēts viadukts un četru joslu brauktuve,” pauž M. Sprindžuks, kurš arī uzsvēra nepieciešamību Pierīgas satiksmes plānošanu īstenot kopā ar galvaspilsētu Rīgu.

D. Mieriņa minēja piemēru, ka izveidosies situācija, kurā Ataru iedzīvotājiem mājup no Ādažiem būs jābrauc caur Carnikavu, savukārt nesen pamatīgi pārbūvētais un ar daudzām aizsargbarjerām aprīkotais ceļa posms no P1/V45 krustojuma līdz A1 pārvērtīsies par vienvirziena ceļu. Pie viena D. Mieriņa aicināja LVC pārmarķēt P1/V45 krustojums, par kuru pašvaldībai regulāri sūdzas iedzīvotāji, vērtējot vertikālo marķējumu kā mulsinošu un satiksmi traucējošu.

Aicinām arī iedzīvotājus izteikt viedokli par paredzētajām satiksmes organizācijas izmaiņām ŠEIT.  
Ar "Projekts 3" prezentāciju var iepazīties ŠEIT.

Paredzētās izmaiņas:
· posmā no Vidzemes šosejas līdz ceļa 2,425. km:
- izbūvēs 1,7 m platu sadalošo joslu ar horizontālajiem apzīmējumiem un ribjoslām jeb speciāliem iefrēzējumiem ceļa segumā;
- izbūvēs norobežojošos stabiņus sadalošās joslas vidū ar savstarpējo attālumu 20 m, krustojumu zonās - 2,5m, un pretvirziena saliņās;
- šosejas pieslēgumiem aizliegs veikt kreiso pagriezienu, pamatbrauktuvi aprīkojot ar fiziskiem šķēršļiem - stabiņiem;
- likvidēs kreisos pagriezienus no galvenā ceļa 1,1. km un 1,875. km nobrauktuvēs;
· posmā no ceļa 2,425. km līdz 4,640. km:
- pārbūvēs Alderu ceļa pieslēgumu un Baltezera ielas pieslēgumu, izveidojot kreiso uzbraukšanas joslu brauktuves vidū;
- izbūvēs divu metru platu sadalošo joslu ar horizontālajiem apzīmējumiem un ribjoslām (Baltezera posmā piegulošajām mājsaimniecībām būs iespēja veikt gan labos, gan kreisos pagriezienus);
- būtiski uzlabos drošību gājēju pāreju vietās;
· posmā no ceļa 4,64. km līdz 9,79. km:
- slēgs kreiso pagriezienu manevrus 4,875. km, 4,985. km, 5,765. km, 5,825. km, 6,241. km, 8,403. km un 8,765. km, paredzot izmantot satiksmes pārvadu Draudzības ielā vai citas apgriešanās iespējas;
- slēgs kreiso uzbraukšanas manevru Muižas ielas pieslēgumā, paredzot izmantot satiksmes pārvadu Draudzības ielā un nokļūšanu līdz tam pa Rīgas ielu;
· posmā no 9,79. km līdz 13,85. km:
- veiks būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas autoceļa Rīga-Carnikava-Ādaži (P1) pieslēguma zonā;
- pārbūvēs autoceļa P1 pieslēgumu, izveidojot kreisā pagrieziena joslu brauktuves vidū;
- sākot no pagrieziena uz Carnikavu 1,5 km garumā izveidos ceļa profilu "2+1" ar divām joslām Ainažu virzienā un vienu joslu Rīgas virzienā;
- slēgs kreiso pagriezienu pievedceļa Gaujas tiltam (V45) pieslēgumā pirms Gaujas tilta;
- izveidos kreiso nobraukšanas joslu uz Kadagu pa Iļķenes ceļu.

Paredzēto pārmaiņu ieguvumi:
- CSNg iespējamības samazināšana, aizliedzot kreiso pagriezienu, izņemot vietas, kur kreisais pagrieziens paredzēts ar ātruma maiņas joslu;
- frontālo sadursmju iespējamības samazināšana, izslēdzot vai ierobežojot apdzīšanu;
- uz galvenā ceļa intensīvākajos pieslēgumos izveidotas iekļaušanās joslas;
- izveidota kreisā pagrieziena josla uz Kadagu;
- Baltezerā uzlabota gājēju drošība pārejas vietās, kā arī saglabāta iespēja braukt visos virzienos, nekavējot pamatplūsmu.

Kā informē LVC, šis Tallinas šosejas posms ir viens no visintensīvāk noslogotajiem vienas brauktuves divu joslu ceļa posmiem valsts autoceļu tīklā. Ja vēl 2000.gadā satiksmes intensitāte uz šī ceļa bija 12 264 autotransporta vienības diennaktī, tad pērn tā sasniedza 27 425 vienības. Savukārt ceļa projektētā caurlaides spēja ir 20 000 transporta vienību diennaktī, līdz ar to ceļa caurlaides spēja ir jau izsmelta. Lai ilgtermiņā risinātu gan satiksmes drošības, gan caurlaides problēmas, ir nepieciešams izbūvēt divu brauktuvju ceļu ar divlīmeņu satiksmes mezgliem un paralēlajiem vietējiem ceļiem.

“Šī projekta ietvaros tiek pārmarķēta brauktuve nevis tiek veikta pārbūve. Līdz ar to caurlaides spēju šie risinājumi neatrisina, bet uzlabo satiksmes drošību, jo samazina frontālo sadursmju iespējas, samazina konfliktpunktus un uzlabo arī gājēju drošību Baltezerā. Posmā mainīsies arī ātruma režīmi. Faktiski visā posmā tas būs 70 km/h. Uzbūvēt autoceļu 2+2 prasa lielus ieguldījumus, bet atrast līdzekļus ceļa pārbūvei no valsts budžeta šobrīd, visticamāk, nav iespējams. Autoceļa posma pārmarķēšana šobrīd ir labākais risinājums nepietiekamā finansējuma apstākļos,” stāsta satiksmes organizācijas izmaiņu projekta autors Ilmārs Gorda, SIA “Projekts 3”.

Patlaban esošais 14 m platais ceļš motivē autovadītājus haotiski veidot iedomātas četras joslas, īpaši satiksmes maksimuma stundās. Taču, aprīkots atbilstoši divu joslu ceļam, tas četru joslu braukšanas gadījumā kļūst īpaši bīstams. Līdz ar to, lai šajā Tallinas šosejas posmā uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu CSNg skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots īstenot līdz šī gada beigām. Lai arī šis projekts nepalielinās ceļa caurlaides spēju, tomēr tas ievērojami uzlabos satiksmes drošību un tas ir jādara jau tagad, negaidot kad valstij būs pietiekami līdzekļi, lai šo ceļu pārbūvētu.

“Šajā ceļa posmā faktiski visi ceļu satiksmes negadījumi ir saistīti ar apdzīšanu un šajos 13 km ceļa ir seši melnie punkti. Līdz ar to uzdevums bija izstrādāt risinājumus, kā novērst frontālās sadursmes un novērst konflikta punktus, tādējādi uzlabojot satiksmes drošību,” norāda LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.

LVC pasākumā informē, ka projektā plānotās izmaiņas satiksmes organizācijā būs spēkā vismaz piecus gadus. Paralēli Satiksmes ministrija kopā ar LVC strādājot pie valsts ceļu ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2040. gadam, un Pierīgā uzlabojumi tikšot īstenoti projekta pirmajā posmā.

LVC sāk satiksmes drošības kampaņu

Projekta prezentācijas dienā LVC arī sāka satiksmes drošības kampaņu par drošu apdzīšanu “Neredzi ceļu? Neapdzen!”. Kā uzsvēra LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, uz valsts autoceļiem notiek pārāk daudz manevru, kuri izraisa sadursmes, visbiežāk – apdzīšanas dēļ. Šogad uz valsts ceļiem gājuši bojā 58 cilvēki un 17 – tieši šādās sadursmēs.

Pasākumā piedalījās arī autosportists un “Drošas braukšanas skolas” eksperts, carnikavietis Aleksandrs Grīva, kurš runāja par autobraucēju psiholoģiju un biežāk pieļautajām kļūdām, veicot manevrus uz ceļa, it sevišķi apdzīšanu.