Daiga Mieriņa
Tālr. 29180607
E-pasts: 
Iedzīvotāju pieņemšanas laiki: 
pirmdienās 8.00-12.00 un 12.30-17.30
ceturtdienās 10.00-12.00 un 12.30-17.30
CV

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Jānis Leja
Tālr. 25870120
E-pasts:
Iedzīvotāju pieņemšanas laiki: pēc iepriekšējas vienošanās

Latvijas bankas koris aicina uz vēl nebijušu kultūrizglītojoši informatīvu pasākumu - koncertu „Bahs un nēģi", kas 8.februārī plkst. 19.00 notiks tautas namā „Ozolaine". 

Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014.-2030. gadam un attīstības programmas 2015.-2021. gadam 2015. gada īstenošanas uzraudzības ziņojums
Rīcības plāns un Investīciju plāns 2019.-2021.gadam

Nēģu svētki ir vērienīgākie svētki Carnikavas novadā, ko ik gadu svin augustā, atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu, kas sākas 1. augustā un ilgst līdz 1. februārim.

Dienas laikā notiek amatnieku tirdziņš, svētku gājiens, sportiskās aktivitātes, laivu parāde, muzikantu koncerts, nēģu ātrēšanas sacensības. Viens no svētku nozīmīgākajiem notikumiem ir Carnikavas nēģu zupas vārīšana 400 litru lielā katlā. 

Carnikavas novads kā patstāvīga teritoriāla vienība ir no 1992. gada.

Novada teritorija: 80,2 km² 
Carnikavas novada teritorijā ir piecas upes un kanāli, pieci ezeri un četras salas.

Iedzīvotāju skaits: 9525 iedzīvotāju (Carnikavas novada domes Dzimtsarakstu nodaļas dati uz 27.05.2019.). Vasaras sezonā iedzīvotāju skaits novadā trīskāršojas.

Administratīvais centrs: Carnikava.
Attālums no Carnikavas ciema līdz Rīgai - 29 km.

Apdzīvojuma struktūra: Carnikavas novadā ir 11 ciemi – Carnikava, Eimuri, Garciems, Garupe, Gauja, Kalngale, Laveri, Lilaste, Mežciems, Mežgarciems, Siguļi.

Transporta infrastruktūra: Carnikavas novadu šķērso 1. šķiras ceļš Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži (P1). Teritorijas austrumu pusē piekļaujas autoceļš "Via Baltica" (E67). Novadam cauri stiepjas elektrificēta dzelzceļa līnija Rīga – Skulte.

Dabas resursi: 19 km piekrastes līnija gar Rīgas jūras līča Vidzemes piekrasti no Kalngales līdz Lilastei. Mežsaimniecības un īpaši aizsargājamās teritorijas aizņem 55,06%, lauksaimniecībā izmantojamās zemes - 20,73%, bet ūdens objektu zeme - 6,67% Carnikavas novada teritorijas.

Aizsargājamās dabas teritorijas: Dabas parks "Piejūra" iekļauts Eiropas Savienības izveidotajā īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000". Novadā ir divas Gaujas grīvas ainavu aizsargājamās teritorijas, kā arī Baltijas jūras piekraste.

Novada nozīmīgākie objekti: Dabas parks "Piejūra", paraboliskās kāpas, ezeri: Ummis, Garezeri, Dzirnezers, Laveru ezers un Pulksteņu ezers. Carnikavas Novadpētniecības centrs, gājēju un velosipēdu tilts, Carnikavas promenāde, koka taka Garciemā, Carnikavas muižas parks, Svētku laukums, Mežgarciems, kā arī citi objekti.

Carnikavas novads vēsturiski veidojies kā zvejnieku ciems pie garākās upes Latvijā - Gaujas. Šī ir senās Kubeseles novada Līvu zeme. 1211. gadā Indriķa Livonijas hronikā minēts, ka vietā, kur Gauja ieplūst jūrā, pulcējies līvu karaspēks. Tā saukta par "Koivemundi" (upes muti), savukārt paši līvi šo vietu dēvējuši par "Sarnikau" (ošleju).

Carnikavas novada teritorijā esošā zvejnieku ciema sabiedriskais centrs savulaik atradies Siguļos, kur atradās pirmā Carnikavas skola un vienīgais Vidzemes piekrastes koka dievnams, kurš 2017. gadā ugunsgrēkā pilnībā tika iznīcināts.

Carnikavas kā apdzīvotas vietas sākums saistīts ar lielu Gaujas salu, uz kuras 17. gs. tika uzcelta greznākā muiža Vidzemē, kas sava krāšņuma dēļ tika dēvēta par Meņģeles pili. Tās saimnieki kļuvuši zināmi arī ar pirmo zivju audzētavas izveidi Latvijā un Krievijā, kā arī zivju konservu fabriku. Diemžēl Pirmā pasaules kara laikā muiža tika iznīcināta un tā arī netika atjaunota.

Muižas izdevīgais novietojums saistīts arī ar nozīmīgiem ceļiem, kas gājuši cauri Carnikavas novada teritorijai: Rīga – Pērnava ar vienīgo pārceltuvi pār Gauju tās lejtecē, kā arī Langas upes ceļš, kas savienoja Gauju un Daugavu, bet vēlāk to aizbēra ceļojošā kāpa. Katrīnas II pavēle izcirst piejūras mežus pamodināja ceļojošās kāpas, kuras gadiem sargājušas dabas parka "Piejūra" ainaviskos objektus. To vidū ir gan Garciema paraboliskā kāpa, kas ir lielākais kāpu veidojums Rīgas jūras līča piekrastē, gan citas apskates vietas, kurām zvejnieki dāsni devuši nosaukumus, jo, ja vietai ir savs vārds, tad ir vieglāk kā atrast lomus un pārņemt zināšanas no pieredzējušiem amata brāļiem. Dzirnezerā vien esot bijuši 16 zvejas vietu apzīmējumi.

Latvijas brīvvalsts laikā 1935. gadā Carnikavā tika izbūvēta dzelzceļa līnija Rīga – Saulkrasti un uzcelta dzelzceļa stacija, kā arī nodibināts nēģu apstrādes cehs, kas pēc kara pārgāja kolhoza īpašumā.

20. gs. sākumā Carnikava bija Ādažu ciema centrs, bet 1992. gadā, no Ādažiem atdalot zvejnieku kolhoza zemes un vairākus vasarnīcu ciemus, Carnikava kļuva par patstāvīgu pagastu ar 11 ciemiem: Kalngali, Garciemu, Garupi, Gauju, Lilasti, Siguļiem, Laveriem, Eimuriem, Mežgarciemu, Mežciemu un Carnikavu.

2006. gadā reorganizējot pagastu tas kļuva par Carnikavas novadu, kas Vidzemes piekrastes tuvumā stiepjas no Kalngales līdz Lilastei. Carnikavieši ir lepni, ka dzīvo vienīgajā vietā Latvijā, kur Gauja ietek jūrā.

Tā kā Carnikavas novads no galvaspilsētas atrodas 29 km attālumā, daudzi te brauc baudīt dabas skaistumu un īpašo jūras tuvumu. Savukārt pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem rūpējas, lai tas būtu zaļš, aktīvs un dabai draudzīgs novads, kas ikvienam piedāvā veselīgas atpūtas iespējas.

Diriģents: Jurģis Cābulis
Mēģinājumi: otrdienās un piektdienās plkst. 18:30 tautas namā "Ozolaine"

Vadītāja: Zane Ulmane
Nodarbības: trešdienās no plkst. 16.00 - 20.00

Tautas lietišķās mākslas studija „Auseklītis" ir dibināta 1965. gadā kā zvejnieku kolhoza „Carnikava" lietišķās mākslas pulciņš, kuru vadīja G. Drulle. 1989. gadā šis pulciņš toreizējās vadītājas Ā. Cekules vadībā ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu. Visus šos gadus studija ar dalībnieču darbiem aktīvi piedalās novada un arī Latvijas mēroga pasākumos un izstādēs.

2011. gadā Carnikavas novada astoņsimtgades pasākumu ietvaros ar Carnikavas novada domes atbalstu tika izdota dr. hist. A. Jansones grāmata „Tautas lietišķās mākslas studija Auseklītis Carnikavas novada kultūrvēsturē", kurā ikviens interesents var iepazīties ar studijas vietu un lomu Carnikavas novada kultūras dzīvē.