Drukāt

Ojāra Vācieša piemiņas vieta Carnikavas kapsētā

  • Vaciesa piemineklis1
  • Vaciesa piemineklis2
  • Vaciesa piemineklis3
  • Vaciesa piemineklis4
2015. gada 24. oktobrī Carnikavas kapsētā, Siguļos atklāta Ojāra Vācieša piemiņas vieta, kur atdusas arī dzejnieka dzīvesbiedre Ludmila Azarova.

Ar Carnikavas novada pašvaldības, valsts un ziedotāju finansiālu atbalstu ir īstenota arhitektes Ingūnas Rībenas iecere, kas jau 1985. gadā uzvarēja konkursā par O.Vācieša kapavietas sakārtošanu Carnikavas kapos. Tās pamatā ir O.Vācieša dzejoļu krājuma „Zibens pareizrakstība" poētika, un piemineklī dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt L.Azarovas kapavieta attēlota kā balta lode, simbolizējot saulesgaismu un līdzsvaru.
 
O.Vācieša portreta maketu veidoja tēlnieks Gļebs Panteļejevs, bet tā izkalšanu granītā veica Guntis Pandars. Pēc apjomīgu tēlniecības, kalšanas un citu nepieciešamo darbu veikšanas pirmās pieminekļa skulpturālās daļas, kuru svars kopumā ir aptuveni četras tonnas, Carnikavas kapsētā tika nogādātas 2015. gada aprīlī. Pēc tam sekoja to uzstādīšana un rūpīgs darbs pieminekļa ansambļa izveidē saskaņā ar projekta autores ieceri.
 
Glebs Vaciesa makets Akmenkalis4
Pieminekla atvesana 800 Vacietis piemineklis 800
 
Tēlnieks Gļebs Panteļejevs: „Šis piemineklis krietni pārsniedz kapa pieminekļa formātu. Tas ir memoriāls vārda tiešajā nozīmē. Arhitekti I.Rībena un U.Zābers radījuši semantiski ietilpīgu un emocionāli bagātu monumentālo ansambli. Aicinājums piedalīties šajā projektā man ir bijis liels gods, sarežģīts un interesants profesionāls uzdevums un arī atbildība, jo O.Vācieša mēroga personības atnāk reti. Viņu piemiņas saglabāšana un iemūžināšana ir mūsu pienākums un goda lieta. Mūsu spēks ir mūsu personībās." 
 
O.Vācieša muzeja vadītāja Ieva Ķīse: „O.Vācietim paticis Carnikavas kapu kalns – kad viņi ar Ludmilu tur staigājuši, pavasaros kokos dziedājuši putni, kalna galā rudeņos sausās lapās čabinājušies eži. Tādēļ viņš šo kalnu izvēlējies un savu izvēli pat apstiprinājis dzejolī."
 
Arhitekte Inguna Rībena: "Idejas pamatā ir O.Vācieša dzejoļu krājuma „Zibens pareizrakstība" poētika. Pieminekli veido tumši pelēkais granīts, kas ir stinguma, varenības un nesalaužamības simbols, un tajā ir zāles „plaisa", kas ir divu globālu dzejnieka daiļrades tēmu – turpināšanās un uzdrīkstēšanās – vizuāla simboliska interpretācija. Šī maigā, laicīgā, iznīcīgā un vienlaikus mūžīgā zāle, jo tā „dzimst" katru pavasari un „mirst" rudenī, piemineklī simboliski atdala šīs saules un aizsaules daļu. Tā ir kā uzdrīkstēšanās izlauzties un turpināties. Arī pati daba, saules gājums piedalās atdusas vietas ieceres īstenošanā. Saule nekad neatspīdēs no kapavietas simboliskās aizsaules daļas – ziemeļu puses, bet dienas gaitā apspīdēs apmeklētājiem pieejamo daļu no austrumiem līdz pat rietumiem.

Inguna Ribena 800O.Vācieša portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt L.Azarovas kapavieta simboliski ir balta lode – saulesgaisma, dzīvības gaisma, līdzsvars, sievišķā pilnība, mūžīgais izlīdzinājums. Tā man bija absolūti skaidra viena mirkļa ideja, ka pretstatā tumšajam granīta spriegumam un tā konfliktam ar zāli, L.Azarovai ir vajadzīgs, kas absolūts – balta lode. Kas var būt vēl vairāk absolūts? Es viņu izjūtu kā tādu putnu dzejniekam uz pleca, kāda viņa arī visu mūžu ir bijusi.

Pirmo reizi nokļūstot Carnikavas kapos, kas ir 23 metrus augsta kāpa, es sapratu, ka, ja izcirstu pamežu, varētu redzēt gan Gauju, gan, iespējams, tālumā arī jūru un saulrietu. Stāvot pie O.Vācieša kapa rudenī, bija tumšas nomākušās debesis, un tajās, kā tas rudeņos mēdz būt, plaiksnīja rūsa. Toreiz tas skats bija tika monumentāls, ka šis rūsas plaiksnījums man likās tāda dievišķa zīme. No tā patiesībā radās šī ideja par plaisu plaknē, kas ir ne tikai „Zibens pareizrakstības" poētika, bet arī šo divu lielo tēmu – turpināšanās un uzdrīkstēšanās – simbolisks atveidojums. O.Vācietis arī pats ļoti daudz ko uzdrīkstējās, dzīvojot un strādājot tādā laikā, kad daudz no tā, kas šobrīd ir pats par sevi saprotams, prasīja ļoti lielu uzdrīkstēšanos.
Piemineklī šī zāle, esot maiga un trausla, simboliski sevī nes uzdrīkstēšanos salauzt sastingušo un patētisko akmeni. Kādreiz mums šķita – kā tādu iekārtu, kāda bija padomju laikā, var salauzt? Bet brīžiem, cik šie trauslie dzejnieka vārdi, kurš tāpat kā zāle ir iznīcīgs, var būt tik stipri. Tie atstāj tik lielu plaisu un patiesībā „uzspridzina" savu laiku. Vācietis man pašai jaunībā bija tāds ideologs, un, pateicoties viņa dzejai, es izdzīvoju padomju laiku, sadzīvojot ar sevi."

Literatūrzinātniece Janīna Kursīte: „I.Rībena akmenī izgaismojusi dzejnieka un viņa dzīvesbiedres L.Azarovas latvisko „zibens pareizrakstību": sāpīgu, skaudru, bet ārkārtīgi tīru un pat negaidītu. Bijām pieraduši, ka Vācieša dzeja nenolaižas virs zemes, ka tieši Azarova ir zemes vārdu zinātāja un kopēja. Akmenī paradoksālā kārtā atspoguļojas dziļākais – Vācietis, rakstīdams par debesu dzīlēm un augstākajām vērtībām, alka pēc zemes vērtībām, Azarova, turēdamās pie mīļās zemes, iemiesoja sevī zvaigžņu vertikāli. Vācieša piemiņas daļa divpiemiņas zīmē arhitektes iemiesota četrstūrveida melnā pamatnē (zemes daļa, dzejas sakņu stabilitātes daļa). Azarovas daļa iemiesota baltā lodē – sievišķajā debesu simbolā. Debesis un zeme ir kopā un dod nojausmu mums par dzejas un dzīves divējādo dievišķo dabu – bez debesīm nav zemes, bez zemes debesis ir tukšas."

2012. gadā Carnikavas novada dome, O.Vācieša memoriālais muzejs un O.Vācieša biedrība kopā ar dzejnieka tuvākajiem radiniekiem rosināja sakārtot O.Vācieša un L.Azarovas kapavietu, izrādot cieņu dzejnieku nozīmīgajam veikumam dzīves laikā, vienlaicīgi radot estētiski sakārtotu vides ainavu ar kultūrvēsturisku nozīmi, kur pulcēties viņu talanta cienītājiem.

Paldies O.Vācieša piemiņas vietas izveidotājiem: Arhitektiem Ingūnai Rībenai un Uģim Zāberam, tēlniekam Gļebam Panteļejevam, akmeņkalim Guntim Pandaram, skulpturālo daļu piegādes un teritorijas labiekārtošanas darbu veicējiem SIA "Riga Rent" un personīgi projektu vadītājam Aivaram Ieviņam un valdes priekšsēdētājam Andrejam Laškovam, mākslinieciskās autoruzraudzības veicējam SIA "SZK/Z", skulpturālo daļu uzstādīšanas darbu īstenotājam SIA "Baltic International Construction Partnership", ģeotehniskās izpētes veicējam SIA "AM Ģeo" un granīta piegādātājam SIA "ZeRooms".

O.Vācieša piemiņas vietas izveides kopējās izmaksas ir 184 461,53 eiro, no kuriem pašvaldības finansējums ir 107 245,73 eiro, valsts finansējums – 74 147 eiro, bet ziedotāju atbalsts – 3068,53 eiro.

Carnikavas novada dome izsaka sirsnīgu pateicību ikvienam ziedotājam, kurš atbalstīja pieminekļa tapšanu!