Filmas “Dvēseļu putenis” veidotāji valsts svētkos viesojas Carnikavā

.

Dveselu putenis 1562Šogad, kad Latvijas armija svin 100. gadadienu, valsts svētkos 18. novembrī Carnikavā ļaudis pulcējās uz vēsturiskās filmas “Dvēseļu putenis” seansu tautas namā “Ozolaine”. Filma pirmizrādi piedzīvoja šī gada 8. novembrī, tās režisors un novadnieks Dzintars Dreibergs kopā ar producenti Ingu Praņevsku un aktieri Mārtiņu Vilsonu svētkos viesojās tieši Carnikavā, lai pirms seansa tiktos ar skatītājiem.

“Godīgi saku – šī ir vieta, kurā filma “Dvēseļu putenis” ir radusies,” režisors D. Dreibergs atklāja, ka pastaigās pa Piejūras dabas parka mežiem un jūras piekrasti kopā ar galveno operatoru Valdi Celmiņu pavadījuši neskaitāmas stundas – uz Garupi, Carnikavu un atpakaļ līdz Garciemam – soļojot un izdomājot katru filmas epizodi. “Tas viss ir radies šeit, tāpēc ir īpašs gods šodien būt šeit, Carnikavā, 18. novembrī, un izrādīt filmu šeit,” teica režisors un pastāstīja, ka Carnikavā izaudzis, šeit dzīvojot vasarās, bet tagad jau Carnikavas novads ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta.

“Šajā nozīmīgajā svētku dienā gribu pateikt lielu paldies Carnikavas novada domei, jo viņi mūs atbalstīja brīdī, kad tas bija visvairāk vajadzīgs. Šo dāvanu – filmu – pasniedzam ne tikai mēs, bet arī Carnikavas pašvaldība,” teica filmas producente I. Praņevska, kura arī nu jau vairākus gadus ir carnikaviete.

D. Dreibergs ir gandarīts par atsaucību filmas veidošanas procesā. “Mans vislielākais spēks bija brīdī, kad 3000 vīru pieteicās masu skatu filmēšanai. Ziedojot savus atvaļinājumus un brīvo laiku, brīvprātīgie sala purvos un darīja visu nepieciešamo.” Vienīgais ierobežojošais faktors bijis apģērba daudzums, kas nepieciešams masu skatos. Viens no brīvprātīgajiem bija arī starp zālē sēdošajiem, kuru pēc režisora aicinājuma skatītāji sveica ar aplausiem.

“Tāpat šodien – vienīgais, kas mūs ierobežo, ir kultūras nama lielums, nevis cik mēs esam aktīvi,” atzina režisors, kurš aicināja tos, kuriem šajā dienā neizdevās Carnikavā noskatīties filmu vietu trūkuma dēļ, nākt uz seansu 29. novembrī, kā arī skatīties filmu kinoteātros, lai izbaudītu lielā ekrāna un apskaņošanas priekšrocības.

Režisors cer, noskatoties šo filmu, varēs kaut nedaudz vairāk sajust to, ko juta un domāja jaunie cilvēki, kas gāja cīņās, un ka tas raisīs vairāk sarunu par vēsturi ar bērniem, tuviniekiem un citiem.

“Īstenībā gāja daudz grūtāk nekā filmā. Un jautājums paliek – kā viņi to dabūja gatavu... šie 15, 16, 17, 18 gadu vecie puikas. Kāda viņiem bija ticība un atdeve... Vai mēs to varētu?” noslēgumā teica aktieris Mārtiņš Vilsons.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja novadniekus svētkos sveica, nolasot dzejoli “Valsts ir darbības vārds” no Ilmāra Šlāpina krājuma “Es nemāku, komatus”, kas šogad bija pieteikts O. Vācieša literārajai prēmijai dzejā, un aicinot svētkos padomāt par to, kas mums ir Latvija.

“valsts nav īsti tās vēsture
valsts nav arī tās tauta
valsts nav tās ārējās robežas
ne aizslēgtas, ne vaļā rautas

valsts nav meži un pļavas
valsts nav sakrautie zārdi
valsts nav tās tautas dziesmas
un pat ne buramie vārdi

valsts nav procentu ciparos
kas iesit pa konkurētspējām
valsts nav kaimiņu karaspēks
ko ne reizi mēs neapturējām

valsts nav karogs vai ģerbonis
nedz arī baznīcu zvani
valsts nav ne premjers, ne prezidents
bet kaut kas starp tevi un mani

valsts ir darbības vārds
un iekļaujas valodas normās
daudzskaitļa pirmajā personā
darbības vārds nākotnes formā

valsts nozīmē – kādreiz mēs kļūsim
par to, kas mēs gribētu būt
un vēl valsts ir tas, ko tu atdod
lai tad varētu kaut ko gūt"

FOTOGALERIJA

Share on Facebook Tweet